Lepna kā Spīdola!
Autors: Vineta Radziņa
Šodien ne jauši, ne nejauši gadījās nokļūt Kokneses pusē. Pabraucot garām autobusu pieturai ar ''Laimdotas'' vārdu, bija skaidrs - jāiebrauc LIKTEŅDĀRZĀ. Esot mežsainieciskā bariņā un vēl mežsaimnieciskā noskaņā, ar skubu ķērāmies pie apstādījumu apskates. 
Kaut kā likās tāds pabiezs tas stādījums. Parēķinājām, pamērījām un sanāk aptuveni 1000 koku uz ha. Tā jau skaitās tāda glīta, ar mežu apklāta platība...ņemot vērā koku dažādību un katram nepieciešamos, dažādos augšanas apstākļus palikām domīgi...
Nu, blīvi - i tūjas, i pīlādži, i lapegles, i ābeles, i kadiķi?!
...un kā būs pēc gadiem 50...100? Kā ar ābeļu rindu, kura kā reiz pa vidu šim mežam...bet gan jau japāņu ainavu arhitekts Šunmio Masuno zin ko dara.
Lai nu kā ar tiem apstādījumiem, bet es līdz šim uz ''Likteņdārza'' ieceri skatījos ar vieglu skepsi - un velti! Skaisti tur būs. Jau pati vieta, uz Pļaviņu HES celtiecības rezultātā radušās salas, ir skaista. Salai 33ha, dārzam - 22ha.
Un ideja godājama: Projekts iecerēts, lai pieminētu 20. gs. represētos un bojā gājušos latviešus. Latvijai zudušo cilvēku ciešanas, kuru piemiņai nav nacionāla mēroga pieminekļa. „Likteņdārza” mērķis ir simboliski pulcēt visas pasaulē zudušās latviešu dvēseles — gan karā kritušos, izsūtītos, gan citādi no dažādām varām cietušos. Likteņdārzs ir iecerēts kā vieta, kur sastopas pagātne, tagadne un nākotne.
Pa ceļam uz Daugavas krastu...
Nesen stādīts koks, ar pagaidu šiltīti.
Pastāvīgs, metāla informatīvs materiāls par to, kurš stādījis un kāpēc.
Pirmā patstāvīgā būve ''Likteņdārzā'' - skatu terase. SKAISTA! Bez komentāriem, bez iespējas piesieties - viens acu prieks!
Terase turpina Likteņdārza meža daļas reljefa līniju un paver kolosālu skatu uz Daugavu un Kokneses pilsdrupām.
Skats uz augšējo platformu.
Skats no augšējās platformas...
Tīras līnijas, lakoniskas formas.
Autori: Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar "Arhitektu biroju Jaunromāns un Ābele".
Apgaismojums.
Un skatu teraes apstādījums man šķita daudz cerīgāks un saprotamāks. Rododendri. Deviņvīru spēks. Biezība normāla, attieksme un ideja saprotama...varbūt tāpēc, ka autori no mūsu pašu botāniskā dārza :)
Ceļa norāde uz amfiteātri...
Un tie rūsas saēstie elementi. Patīk! Es tikai nesaprotu, kāpēc saulrieta vieta? Kāpēc ne saullēkta? Saullēkts tomēr tāda cerīgāka, pozitīvāka un uz nākotni un turpinājumu orientētāka dabas parādība...
Kā elements: var iepirkt-ziedot naudiņu un būs bruģis ''ar vārdu''...
Kā vides objekts: var uz koka klucīša uzrakstīt vēlējumu Latvijai...
Jā, turpinot ceļu Pļaviņu virzienā, gandrīz paskrējām garām ''Liepkalnu'' maizes ceptuvei. Tomēr laikus noreaģējām un veicām strauju pagriezienu pa labi :)
I maize garda, i cena patīkama, i izvēle cienījama.
Pat nezinu, kurš kuru vairāk papildina - ceptuve eksterjēru vai otrādi.
Ceptuvei blakus ēkā ļooti jauks informācijas centrs, suvenīri, Vikingu laiva...
Teikšu tā: pabraucot šos dažus kilometrus gar Daugavu, es sajutos lepna kā Spīdola!
Veiksmīgi, Vineta.
Iedvesmojoši! Paldies! Kļūstu aizvien apņēmīgāka šovasar turp aizbraukt!