Kaucminde-Rundāle
Autors: Vineta Radziņa
Vakar biju koncertā. Rundāles pilī. Baroks. Vivaldi. Skaisti. Pirms tam iebraucu apskatīt vēl dažas pilis, muižas, parkus...salīdzināšanai ieskats divos parkos un daži vārdi, par ēkām, kuras atrodas šais parkos:
Man, protams, patīk pilis un muižas, bet galvenais acuprieks tomēr ir parkos un dārzos. Bet, ja visu pēc kārtas - KAUCMINDE.
Kaucmindes pils celta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, kā medību pils. 1905. gadā to nodedzināja, 1909.-1912. gadā atjaunoja pēc arhitekta L.Reinīra projekta. Pils no 18. gs. vidus līdz agrārreformai - fon der Pālenu īpašums.
RUNDĀLE
Rundāles pils un parka komplekss ir Rastrelli prāta/roku darbs.
Ja Rundāle ir visas Latvijas prieks un lepnums, tad Kaucminde...ir klajš piemērs cilvēku neprātam un nesaimnieciskumam. Pils lēnu garu mirst, parkā ieceltas siltumnīcas, šķūnīši un dievs vien zina kas...trakums!
Dīķu sistēma ap pili. Daļa daļēji funkcionē, daļa...nefunkcionē.
Labā ziņa ir tā, ka parkā darīts nav nekas, vai līdz šim brīdim gandrīz nekas. Jo kopjot atsegt skatu punktus, ainavu perspektīvas, likvidēt dendroloģisko piesārņojumu ir vieglāk, nekā reanimēt pārkoptu vēsturisku stādījumu...kaut gan, vakar pamanīju, ka bija iezīmēti koki (daudz koku), ar oranžām atzīmēm, ceru, ka tie nav paredzēti nozāģēšanai.
Salīdzināšanai:
Rundāles parks. Pāreja no regulārā parka uz meža parku. Perfekti!
Kaucminde...
Rundāle.
Kaucminde. Ka teica meita Elīna:''Tā izskatās māja, kura mirst!''
Ozols. Zibens spertais.
Ja ekoloģija, tad viss ok, bet ja pils parks parādes zonā, tad - bardaks!
Rundāle. Baroks. Vivaldi. Rozes. Jaunība.
Kaucminde. Un viss jau tai vietā ir un snauž, es domāju - parkā. Ir tur gan melnās priedes, ir kāda klintene, ir filadelfs un liepas, kurām zari līdz zemei (kas ir liels retums mūsu parkos!). Ceriņu laukumi un sausseržu ierāmētas lauces...
Rundāles parkam paveicās - ar cilvēkiem, kuri strādāja un strādā ar sirdi, kuri jūt un zina. Kaucmindei nepaveicās. Tā gadās. Labā ziņa ir tā, ka ja ēkai šāda attieksme ir nāvējoša jau pēc dažiem desmitiem gadu, tad parks nevērību pacieš daudz ilgāk. Daba par sevi parūpējas. Jā, aizaudzis, jā, nekopts un nemīlēts, bet parks ir dzīvs!
Atliek cerēt, ka viss notiek tā kā tam jānotiek...
Veiksmīgi, Vineta.
* Izmantojot publicēto informāciju vai foto, lūgums norādīt atsauci www.labavide.lv un foto - Vineta Radziņa