AROMĀTISKĀ PASAULE - GARŠAUGU DĀRZIŅŠ

Autors: Vineta Radziņa

Piedāvāju savu rakstu par garšaugu dārza izveidi, kurš bija publicēts žurnālā Deko 2010 jūnija/jūlija numurā (Tēma: Dārza dizaina tendences, virtuves – garšaugu dārzs "Viena aktiera teātris"), raksts papildināts un aktualizēts. Lasiet, skatiet, izmantojiet!!grsh1

 

Dārzs, kurā saimnieko garšaugi – tas nav mūsdienu izgudrojums, tā ir sena tradīcija, kura atkal kļuvusi populāra. Paši pirmie botāniskie dārzi radās, kā ārstniecības un aromātisko augu audzētavas. Tas bija pamats visdažādākajām variācijām par tēmu – garšaugu dārziņš.

garsh2

1.att. Ainavisks garšaugu dārziņš. Dārzā valdošā ir mierīgi zaļā krāsu gamma. Fona stādījumus veido zirdzene, rapsis, dille. Vidusdaļa atvēlēta salvijai, pelašķim, rasaskrēsliņam, bet zemāko veido rozmarīns, lavanda, timiāns, estragons.

"Garšaugi – dziednieka draugs un pavāra palīgs!" - tā teica Kārlis Lielais. Tos izmantoja pārtikā, no tiem gatavoja eliksīrus, balzāmus un zāles. Ķīnā, pamatojoties uz gadsimtiem senu tautas filozofiju, uzskata, ka garšaugi ar to aromātiem un krāsu dažādību piesaista dārziem pozitīvo enerģiju. 

Garšaugi, vairumā gadījumu, ir pieticīgi un mazprasīgi. Tie ir izturīgi pret kaitēkļiem un slimībām. Svarīgi izvēloties un grupējot  augus saskaņot to ekoloģiskās prasības, kaut pārsvarā tiem patīk saulaina vieta ar labi drenētu augsni. Izveidot šādu dārzu nav dārgi – praktiski visus augus var izaudzēt no sēklām patstāvīgi, mājas apstākļos. Vairums garš-smaržu augu ir pietiekami agresīvi, tādejādi nedodot nezālēm nemazāko cerību šai dārzā uzvarēt.

Plānojot savu garšaugu dārziņu vēlams ņemt vērā augu ‘’ dzīves ciklu’’ – vai tie ir viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi. Pie viengadīgajiem pieder augi, kurus iesējam, tie izaug, ražo sēklas un iet bojā vienas sezonas laikā. Pie šādiem augiem pieder –  dilles(Anethum graveolens), baziliks( Ocimum basilicum), koriandrs(Coriandrum sativum), mārdadzis( Silybum marianum), gurķene( Borago officinalis),

Pie divgadīgajiem pieder augi, kuri pirmajā gadā izaug, bet sēklas ražo tikai otrajā – pētersīlis (Petroselinum crispum), timiāns (Thymus serpyllum).

Daudzgadīgo augu virszemes daļa atmirst ziemas laikā, bet katru pavasari mostas no jauna – piparmētras (Mentha x piperita), estragons (Artemisia dracunculus), ehinācija (Echinacea purpurea), kaķumētra (Nepeta cataria), tauksakne (Symphytum officinale). Šai grupai var pieskaitīt arī "minikrūmveida" garšaugus, kuru virszemes daļas (kaut arī apgriežamas katru gadu par apmēram 1/3) neatmirst, bet turpina augt jaunā veģetācijas periodā, tai punktā, kur apstājušās iepriekšējā – salvija (Salvia officinalis), lavanda (Lavandula angustifolia)/2 .att./, rozmarīns (Rosmarinus officinalis).

garsh3

2. att. Viena aktiera teātris- stādījums no dažādu šķirņu lavandām. Monodārzs veidots augus grupējot  pēc kontrastējošas ziedu krāsas, nedaudz atšķirīga augstuma, bet vienādām augšanas apstākļu prasībām. Lavandas apstādījumu vēlams plānot dārza saulainākajā daļā, no vējiem aizsargātā vietā. Lavanda, kā dienvidniece, pacieš sausumu, priecājas par  sauli, bet nemīl ēnu un mitrumu. Bargās ziemās  to vēlams piesegt.

Garšaugu dārzu var sadalīt pēc to pielietošanas veida. 

Ārstnieciskām vajadzībām:

  • Pretiekaisuma – fenhelis (Foeniculum vulgare), cigoriņš (Cichorium intybus), parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria), salvija (Salvia officinalis), timiāns (Thymus serpyllum), vijīgā efeja (Hedera helix)/5.att./.
  • Antibakteriāla – tauksakne (Symphytum officinale), rozmarīns (Rosmarinus officinalis),
  • Vielmaiņu regulējoša – saulespuķe (Helianthus annuus), rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris), ķiploks (Allium sativum), lielā krastkaņepe (Eupatorium cannabinum).

Apetīti veicinās:  timiāns (Thymus serpyllum), anīss (Pimpinella anisum), rozmarīns (Rosmarinus officinalis), dille (Anethum graveolens), ķimene (Carum carvi).

Nomierinoša iedarbība piemīt: piparmētra (Mentha x piperita), kumelīte (Matricaria discoidea), ehinācija (Echinacea purpurea), citronmētra (Melissa officinalis), apinis (Humulus lupulus), kliņģerīte (Calendula officinalis), irbene (Viburnum opulus) /4.att./.

Tonizēs: estragons (Artemisia dracunculus), baltā panātre (Lamuim album).

Organismu spēcinās: baziliks (Ocimum basilicum), deviņvīruspēks (Verbascum thapsus), rievainā roze (Rosa rugosa) /3. att./, zemenes (Fragaria vesca) /6.att./.

garsh4

3.att. Rievainā roze.

garsh5

4.att. Parastā irbene.

garsh6

5.att. Vijīgā efeja.

Tie, protams, ir tikai daži no garšaugu – ārstniecības augu pielietojuma veidiem, kā arī mazs ieskats  Latvijā augošajos augos. Vertikālam akcentam šādos dārzos ir veiksmīgi izmantot kokus un krūmus, kuriem piemīt arī  garšauga vai/un  ārstniecības auga īpašības. Labi iederēsies vilkābele (Crataegus sp.), kuras augļiem ir antioksidējoša, asinsvadus paplašinoša un sirdsdarbību stimulējoša iedarbība, kā arī izcila dekorativitāte rudens un ziemas periodā. Plūškoks (Sambucus nigra), kura ziedu novārījumu lieto gripas un saaukstēšanās gadījumā. Liepa (Tilia cordata) / 8 .att./, kurai piemīt sviedrējošas un elpceļus dziedējošas īpašības. Liepa, vilkābele, kā arī visi augļu koki labi padodas špalierēšanai* /7 .att/, kas varētu būt aktuāli mazā  platībā. Kadiķis šādā dārzā iederas savu mūžzaļo skuju dēļ – dārzs ir pievilcīgs un dzīvīgi zaļš arī ziemā, pie kam kadiķa ogām ir pretiekaisuma un gremošanu veicinoša iedarbība.

garsh7

6.att. Garšaugu dārziņš kastēs, klinkera bruģis, dārzs norobežots ar špalierētu bumbieru žogu. Žogs veidots no bumbieres, kastēs aug maurloki, salāti, pētersīļi, dekoratīvais kāposts, rudzupuķes, kressalāti. Čelsijas ziedu šovs*.

garsh8

7.att. Liepa.

Garšaugu dārzam ir daudz priekšrocību – tas derēs gan regulāram dārzam /8.att./, gan ainaviskiem apstādījumiem /1,11.att./. Garšaugi lieliski aug toveros, kastēs, podos /6,9 .att./.Ļoti veiksmīgi var veidot garšaugu monodārzus – kolekciju vienas sugas ietvaros, kurā augus variē pēc lapojuma krāsas, augstuma /2.att./. Šādiem dārziem piemēroti – salvija, piparmētra, rozmarīns, baziliks. Garšaugu dārzu var ierīkot pat vertikālā sienā /10 .att./.

garsh9

8.att. Regulārais garšaugu dārzs -  puravu, kāpostu, biešu stādījumi norobežoti ar bukšu dzīvžogu. Vertikālie akcenti panākti ar augststumbra rozēm un bumbierēm. Ausgtstumbra rozes ziemas periodā jāieziemo. Vilandrī pils dārzs, Luāras ieleja.

garsh10

9.att. Garšaugu dārza risinājums mazā platībā – kastēs aug mangolds, baziliks, rozmarīns, citronmētra. Pie kastēm – zirdzene, dilles, maurloki. Priekšplānā aug divdaivu ginks. Ūdens elementu šai dārzā pārstāv metāla taisnstūra rezervuārs. Čelsijas ziedu šovs.

garsh11

10.att. Dārzs sienā. Vertikālais dārzs. Priekšplānā – baziliks, salāti, lavanda. Sienā- zemenes, pētersīļi, pupas, rukola, citrusi. Čelsijas ziedu šovs.

garsh12

11.att.Ainavisks garšaugu – ārstniecības augu stādījums mitrām platībām. Taka starp stādījumiem klāta ar  balta marmora šķembām. Rasaskrēsliņš, baldrjānis, āra bērzs, zirdzene, krūklis.

  Garšaugi saulainā dienā izdala ēteriskās eļļas – ietinot apkārtni smaržu mākonī. Tiem ir milzums formu un krāsu,  tie piesaista  taureņus un bites. Mazie lidoņi, savukārt,  rada dzīvīgumu, kustību. Un apvienot patīkamo ar lietderīgo, šai steidzīgajā laikmetā, ir gan vēlme, gan vēlamais ...

Veiksmīgi, Vineta.

P.S. - *Čelsijas ziedu šovs – Ikgadēja dārza dizaina izstāde Londonā.

         *špalierēšana – vainaga formēšanas veids, skeletzarus fiksējot vienā plaknē.

         *Vilandrī pils dārzs, Luāras ieleja – viens no pasaulē lielākajiem regulārajiem virtuves – garšaugu dārziem.

 

* Izmantojot publicēto informāciju vai foto, lūgums norādīt atsauci www.labavide.lv un foto - Vineta Radziņa.

Komentāri