FORMU DAŽĀDĪBA

Autors: Vineta Radziņa

Piedāvāju savu rakstu par kokaugu formu dažādību, kurš bija publicēts žurnālā ''Dārzs un Drava'' 2012 marta/aprīļa numurā (Tēma: Dārza ierīkošana, ''Koku dekoratīvās vainaga formas"). Lasiet, skatiet, izmantojiet!!

drz1

 

Šķiet ka Daba parūpējusies par tādu formu un augumu dažādību, ka var būt grūti saskatīt kādu sistēmu. Tomēr, ieskatoties uzmanīgāk, redzamas divas tendences – regulāras un brīvas formas koku vainagi un silueti. Tieši forma ir tā, kas nosaka auga ārējo izskatu un pielietojamību dārza struktūrā.

Pie regulārajām var pieskaitīt vainagu formas, kuras tiecas uz apaļu, ovālu, piramidālu formu. Brīvas formas vainagiem ir tendence izskatīties kā ''nesaķemmētiem’’, bet tieši šī šķietamā nepareizība augam piedod neatkārtojamību, unikalitāti, gleznainumu. 

Dalījums ir nosacīts. Balstīts uz to, ka dārza dizainā, ierīkojot regulārā stila stādījumus (saukti arī par franču, itāļu) vēlams izmantot augus, kuru vainagu forma ir regulāra. Savukārt, ainavu stila dārzos vai parkos (saukti arī par angļu), gluži otrādi, favorīti ir brīvas formas augi. Abi šie dārzu ierīkošanas stili ir populāri, vieni no senākajiem un gandrīz katrā mūsdienu dārzā un parkā  varam rast atsauces uz to klātbūtni. Noteikumi to ierīkošanai  nav absolūti, bet katrs no šiem  stiliem pieprasa savu pamatpostulātu izpildi.  

Regulāru stādījumu varam atpazīt pēc tā stingrā simetriskuma visos elementos. Šādiem dārziem raksturīgi, ka puķu stādījumi, zālieni, ūdensbaseini, ceļi un laukumi tiek veidoti noteiktās ģeometriskās formās.

drz2

1.att. Regulārais dārzs. Vilandrī pils, Francija.

drz3

2.att. Tiek veidota regulāra latvju rakstu kompozīcija, kurā izvēlēti augi ar vienādu augstumu un vainaga formu. Četri apļi, katrā viena latvju zīme – Jumis, Dieva zīme, Dārziņš jeb Aka un Dieva krusts. LVM Strenču kokaudzētava, Latvija.

Ainavu parkam, savukārt, raksturīga nesamākslota un dabiska vide. Tiek radīta ilūzija, ka cilvēkam ar šo stādījumu nav nekāda sakara un augi teritorijā ''satikušies'' nejauši.

drz4

3.att. Ainavu parks. Kjū botāniskais dārzs, Lielbritānija.

Protams, tas nenozīmē, ka ainavu parkos un stādījumos netiek izmantoti augi ar pareizu, regulāru vainagu vai regulārajos parkos iztiek bez ainaviski izteiksmīgiem akcentiem. Viss atkarīgs no tā, kāda bijusi dārza dizaina iecere.

drz5

4.att. Kompozīcija ar regulāras formas, cirptiem dzīvžogiem un brīvas, dabiskas formas kokaugiem. Čelsijas ziedu šovs, Londona.

drz6

5.att. Kompozīcija ar cirptas, lodveida formas augiem, kuri kontrastē ar savvaļas stādījumiem. Čelsijas ziedu šovs, Londona.

Dārza dizainā tiek praktizēta ne tikai noteiktas formas augu izvēle. Plaši pielieto ''vainaga uzlabošanu'', citiem vārdiem – cirpšanu, griešanu, potēšanu, špalierēšanu. Šais gadījumos runā par mākslīgi radītu formu. Ar cirpšanu var iegūt praktiski jebkuru formu – no ģeometriski pareizas un precīzas, līdz brīvam fantāzijas lidojumam. Griešanas mērķis ir iegūt augu ar blīvu, kompaktu un ''pufīgu'' vainagu, parasti, viendabīgu no visām pusēm. Ar potēšanu izpilda vairākus uzdevumus vienlaicīgi – pavairo, saglabā šķirni un iegūst stādus ar neparastu habitusu jeb augumu. Špalierējot augu formē dārza plānam un iecerei  vēlamajā plaknē.

drz7

6.att. Dažāda veida bukšu cirptās formas – lodveida, taisnstūra, spirāles un potēta( augststumbra). Čelsijas ziedu šovs, Londona.

drz8

7.att. Augststumbra rozes. Vilandrī dārzs, Francija.

drz9

8.att. Špalierēts bumbieru dzīvžogs. Čelsijas ziedu šovs, Londona.

 Selekcijas rezultātā iegūtas šķirnes ar konkrētajai sugai netipisku augstumu, lapojuma vai skuju krāsu un vainaga formu. Variāciju plašums ir būtisks, jo katras teritorijas ainavas plānošana ir unikāla. Plānojamā platība var būtiski atšķirties izmērā, reljefā un klimata īpatnībās. Mazai teritorijai būs piemērotas šķirnes ar mini augumu un kompaktu vainaga formu.

drz10

9.att. Kompozīcija – modernais akmensdārzs, izmantotas rietumu tūjas, Japānas kļavas un Katavbas rododendra pundurauguma šķirnes. Čelsijas ziedu šovs, Londona.

Ierīkojot plašu teritoriju var izmantot augus, kuri selekcijas rezultātā ieguvuši plašu sazarotu vainagu, raženu augumu un interesantu formu. Tāda veida kokaugi izmantojami arī kā soliteraugi, proti, kā solisti kādā konkrētā teritorijas vietā.

 ddrz11

10.att. Nokarenas formas dižskābārdis. Kensingtona, Londona.

Dabā augi bieži vien ir tik cieši saistīti ar konkrēto vidi, ka tiek uztverti par tās neatņemu sastāvdaļu. Pamatojoties uz šīm asociācijām tiek radīti tā saucamie stilizētie dārzi. Izmantojot piramidālas formas kadiķus var radīt asociāciju ar dienvidu zemēm un cipresēm. Tropu sajūtu rada liels daudzums vīteņaugu, regulāri tūju stādījumi – atsauc atmiņā franču parkus. Iespējami risinājumi, kuros piepilda vairākus mērķus, piemēram – panāk patriotisku, latvisku noskaņu un iegūst regulāru, simetrisku rakstu.

drz12

11.att.Regulārais stādījums veidots motīvu aizgūstot no latvju rakstiem, kura centrā Latvijas karogi, tos atdala slīpais Dieva krusts, kuros pretnostatīti Dieva un Māras trīsstūri. Kompozīcija norobežota ar dēļu konstrukciju, kurā atkārtojas latvju rakstu zīmes. Ventspils ziedu dienas, Latvija.

Vienotība ar vidi, ekosistēmu rada harmoniju, bet tieksme ierobežot, mainīt – disonansi.  Latvijas jūrmalas pamatsastāvdaļa ir priežu majestātiskie silueti, savukārt, Itālijas ainava nav iedomāja bez ciedriem un pīnijām. Var ar šīm asociācijām spēlēties un ienest Latvijas dārzā  dienvidu sajūtu, ar noteiktas formas un vainaga augiem, bet dārza dizaina pamatuzdevums ir viens – radīt harmonisku dārzu kontekstā ar apkārtējo vidi!

Nu, tāds bija rakstiņš ''Dārzā un Dravā''. Veiksmīgi! 

* Izmantojot publicēto informāciju vai foto, lūgums norādīt atsauci www.labavide.lv un foto - Vineta Radziņa .

Komentāri