Dundagas vēsturiskā centra labiekārtošana

Autors: Vineta Radziņa

Daudzām teikām un nostāstiem apvītā Dundagas pils. Celta 13. gadsimta viducī, ar 2-3 metru bieziem mūriem, vārtu torni, slēgto pagalmu. Vēl Dundagā ir ''Līkā muiža'', ''Kalna dārzs'', Ledus pagrabs un vēl, un vēl. Nesen man bija iespēja izstrādāt Dundagas vēsturiskā centra labiekārtošanas metu (skici).du

Kā dundadzniekiem patika un ko tajā ieprojektēju - lasi šeit:

http://novads.dundaga.lv/zinas/2013.02.07.dundaga_klus_skaistaka

Meta ideja: 

  • Papildināt esošo teritoriju ar stāstiem par sendienām, kurus skatot apmeklētāji un Dundagas viesi var līdzpiedalīties. Nezaudējot senatni, iegūt sakārtotu, mūsdienīgu un ērtu vidi.
  • Padarīt teritoriju atraktīvāku, inovatīvāku, atpazīstamāku un neparastāku.

Meta mērķis:

  • Radīt teritoriju, kurā iedzīvotāji un viesi  var atpūsties, justies piederīgi un atrast savām interesēm atbilstošu vidi.

Dundagas novada ģērbonis.

gu

Dažas no meta idejām:

  • pils iekšpagalma toveros un balkonkastēs varētu ziedēt puķes novada ģērboņa krāsās.

gu

Dzeltenais - atraitnītēs...samtenēs, prīmulās, rudbekijās, mārtiņrozēs utt.

gu7

Zilais - lobēlijās...petūnijās, prīmulās, agerātos, neaizmirstulītēs utt.

ju

Baltais - petūnijās...begonijās, pelargonijās, puķuzirņos, lobēlijās, samtenēs, mārpuķītēs utt.

  • Vēsturiskajā centrā varētu būt ķiršu stādījumi. 17.gs - 18.gs pie pilīm un muižām tika stādīti augi ne tikai skaistumam, bet, galvenokārt, saimnieciskām vajadzībām. Atsauce uz seno ''prakticismu''  - ķiršu stādījumi Dundagas vēsturiskajā centrā.

gu

Ķirši.

  • Par Dundagu zināmas daudzas teikas: par Zaļo Jumpravu, par pili, kuru velns cēlis un arī par puiku, kurš akmenī pārvērsts...Izlasot šo, radās ideja par strūklaku ''Zvans'' pie ''Līkās muižas'' :

''Kur tagad Dundagas pils, tur senāk bijis dumbru kalns. Reiz puika ganījis cūkas šā kalna tuvumā; te piepeši viņam nozudis melnais vepris - kā ūdenī. Domājis: mājā pārskrējis, bet iet raudzīt - nekā. Sameklējis visu pavakaru - nekur un nekur. Te pret vakaru vepris izlien no slepena cauruma turpat kalna malā un tīri vai kukst vien, cik resns noēdies. Līdis raudzīt, kas tad tur tādā caurumā īsti ir. Ielien - nav vis caurums vien: vesela ala ar lieliem labības apcirkņiem, ar zirgiem, ar govīm kūtīs; bet visi šie lopi nedzīvi. Gabaliņu aiz kūtīm ierauga vēl lepnu pili. Istabās sēdējuši aiz apklātiem galdiem cilvēks pie cilvēka; bet arī visi nedzīvi. Saulei rietot, pārdzinis cūkas un stāstījis mājiniekiem, ko pieredzējis, bet tie izzobojuši puiku:' «Tenkugrabis! Ko savārās, ko ne, grib prātīgiem cilvēkiem pasakas ieblādēt.» - «Ne, ne!» puika atmet ar roku un liekas labāk gulēt. Bet sapņos tam parādās vecs vīriņš, sacīdams: «Dzirdi, puika, rītu, cūkas ganīdams, ielien tai alā, ieej pilī, uzkāp pils tornī un pazvani tos divus pulksteņus*, kas tur karājas; bet ieliec labi cienā, ko pulksteņi skanēdami sacīs.»

 No rīta celdamies, puika vairs mājiniekiem neieminas par saviem vakarējiem brīnumiem; un, taisnību sakot, ko arī plātīsi muti: teiks varbūt vēl, ka sapņojis, lai lielie atkal tikai izzobotu. Liela vajadzība! Labāk klusītiņām aizdzen savas cūkas un dara, kas darāms. Jā, un tā uzkāpj pils tornī, paskatās uz augšu: ir gan divi pulksteņi. Sāk zvanīt, ieklausās tādu bridi, viņam liekas: pirmais pulkstenis skan «dun-dun!», otrs - «danga-danga!» «Ače, tie jau dzied: «Dundangu, Dundangu!» puika iesmejas pats savā nodabā. Un, līdz to izteicis, te pils paceļas gaisā un cilvēki un lopi atdzīvojas, bet puika pats pārvēršas par akmeni. Puika esot uzminējis pils vārdu, tādēļ tā uzcēlusies. Ilgi vēl šis akmens glabāts Puišu kalnā, un ļaudis tur ziedojuši gan ziemu, gan vasaru.''/Tautas teika, no tournet.lv/

Nu, ko - lai Zaļajai Jumpravai pilnmēness naktīs prieks staigāt pa skaisto Dundagu!

* senos laikos par ''pulksteņiem'' sauca zvanus.

Veiksmīgi, Vineta.

  * Izmantojot publicēto informāciju vai foto, lūgums norādīt atsauci  www.labavide.lv un foto - Vineta Radziņa, Dundagas ģērbonis no interneta dzīlēm.

Komentāri