Par Domu, par Vārdu, par to pašu...

Autors: Vineta Radziņa

Šodien sastādīju Mēness dienu kalendāru. Ieliku N.Rēriha izstādi, kā tādu, kuru būtu vērts apmeklēt. Atceros, studiju laikā, ejot uz Mākslas muzeju, visvairāk laika pavadīju pie Rēriha darbiem. Tie man likās tīri...dzidri. Vēl šodien kalendārā rakstīju par vienu no pasaulē dārgākajiem dārgakmeņiem. Līdz galabeigās aizdomājos par krāsu nozīmi, vārda spēku un to, ka - DOMA IR MATERIĀLA:hytre

Pluss pie visa, šodien (atkal) twiterī garāmejot redzēju replikas par cenzūru un to, ka vajag, vajag dzejoļos (un mākslā vispār) izpausties...visam izpausties. Kāpēc? Lai būtu diskusija! Lai būtu tolerance! Lai būtu mūsdienīga sabiedrība!

hytre

Var jau būt, ka vajag...bet tad ir jautājums: Kā ar to, ka doma ir materiāla? Ka domai ir spēks un vārds spēj celt un spēj graut? Ja nekļūdos, jau Bībelē ir teikts, ka pirmais bija Vārds.

Jā, arī ūdens iegūst skaistu struktūru un pozitīvu enerģiju, ja tam blakus atskaņo klasisko mūziku un pilnīgi haotisku uzbūvi, dzirdot lamas (man šķiet, ka tas pat tika zinātniski pierādīts)...esmu pilnīgi pārliecināta, ka tāpat notiek ar puķi, akmeni, cilvēku un mākoni debesīs.

hytre

Tāpēc es domāju:

  • nav nozīmes vai mēs skatāmies uz zaļu krāsu koku lapotnēs, vai arī megadārgā gredzenā. Viss ir viens.
  • nav nozīmes vai mēs vērojam kalnu virsotnes, kuras ir gleznotas Himalajos,  vai arī kalnus skatam ''dzīvajā''. Viss ir viens.
  • nav nozīmes vai mēs saceram dzejoli (dziesmu, stāstu, filmu utt.) ar rupjiem vārdiem (domām, darbiem utt.) tajā, vai arī šādu dzejoli esam spiesti klausīties, kur nu vēl deklamēt, diskutēt, iestudēt. Viss ir viens.

''Mākslai jāierosina viss labais cilvēka apziņā, jārada garīguma vibrācijas, jāiededz nesavtības ugunis, jātīrskaņo harmonijā cilvēka tikumiski garīgā seja, šķīstot to no visa netīrā un stihiskā. Tai jāatmodina cilvēkā Dievs, ne dzīvnieks. …'' (R.Rudzītis)

hytre

Jāatzīst, to Rudzīša kungs teica, komentējot N.Rēriha darbus, bet - viss ir viens.

Veiksmīgi, Vineta.

* N.Rēriha gleznas no wikiart.org.

Komentāri