Latviskais dārzs

Autors: Vineta Radziņa

''Man, lūdzu,  latvisku dārzu!'' –šo teikumu, īpaši pēdējā laikā,  nākas dzirdēt gana bieži. Tad kopā noskaidrosim, kas tad ir tas LATVISKAIS DĀRZS. Kuri augi raksturīgi latviskam dārzam, kādas puķes tajā zied un kāpēc? Tāda neliela pafilozofēšana ar Līgo dienas piesitienu:GTY

Par latvisku sētu var runāt no 19.gadsimta vidus, kad atcēla dzimtbūšanu, radās iespēja iegādāties mājas un pašiem veidot dārzu. Viensētas, dabas mīlestība – tie ir vieni no latviskā dārza stūrakameņiem. Vēl viena no galvenajām iezīmēm ir lielie koki – ozols, liepa, kļava, osis. Attālāk no mājas stādīja bērzu birzis vai alejas gar ceļu, vītolu dīķmalā. Ar skuju kokiem savā sētā senāk latvieši bija uz ''jūs''. Ja nu iestādīja no muižkunga parka iegūtu baltegli. Vēlāk tika atzīts un stādīts egļu dzīvžogs, bet tas jau bija 19. gadsimta beigās 20. gadsimta sākumā.

GTR

Par puķēm – pārliecinošu pirmo vietu var iedalīt PEONIJĀM. Tās var saukt arī par dārznieka sapni. Viegli kopjamas, bagātīgi ziedošas, daudzus gadus var augt vienā vietā. 

Peoniju izcelsmes zeme ir Ķīna, bet latvieši tās pieņēmuši kā savējās. Īpaši piemērota sētām, kur saimniekiem nav ''lielas vaļas'' noņemties ar puķu dobju kopšanu, bet skaistumu gribas....

Viennozīmīgi populāra puķe latviešu sētā – FLOKSIS.
JUI
Pacietīgs, pieticīgs. Vienā vietā var augt daudzus gadus. Jāpiebilst, ka bieži cieš no miltrasas. Šķiet, ka šis augs latviešu dārzos bijis vienmēr, bet nekā...Latvijā to pazīst no 18.gadsimta. 
GTR
Var veidot vairāku metru garu vienkrāsas dobi, vai sastādīt visdažādāko toņu flokšus - viss ir tikai un vienīgi gaumes un patikšanas jautājums :)

Aiz abiem līderiem, cieši pa pēdām seko ceriņi, maijrozītes, jasmīni. 
Tradicionāls latvieša dārzs nav minimālista dārzs. Šim dārzam raksturīga liela augu dažādība.
hyui
Vidzemes sētā ziedošs ceriņš 'Sensation'. Šķirne gan moderna, bet ceriņš Latvijā ''dzīvojas'' jau vairākus simtus gadu...no 19.gs sākuma.
Dārzā sastopami ne tikai skaisti ziedoši augi, bet arī ārstniecībā un pārtikā izmantojami augi – piemēram, lupstājs, pupiņas, piparmētras, kumelītes, ķimenes, raudene, vērmele, kliņģerīte.
hytr
Kliņģerīte.
hyui
Gan skaistumam, gan veselībai katrā sētā senos laikos tika stādīts mežrožu krūms.
juyt
100 grami mežrozīšu augļu satur četras C vitamīna dienas devas un pusi minerālu dienas devas: kāliju, magniju, kalciju...zelta vērtē!
Selekcionētās rožu šķirnes ieviesa tikai 19. gadsimta sākumā. Kad parādījās pirmās rožu kultūršķirnes, tās ļoti kopa un sargāja, rožu dārzs bija katras mājas saimnieces goda lieta.
Puķu un rožu dārzs apliecināja mājas meitu un sievu čaklumu – to vērtēja ne tik daudz pēc daudzveidības kā pēc košuma un tīrības! 
hyui
Latvieša dārzā praktiskās un estētiskās vajadzības nešķiroja, tās sadzīvoja līdzās un viena otru papildināja. Nu, kaut vai mūsdienu variācija par apini mājas tuvumā. Ir gana neslikti, vai ne?
hytr
Bez tam – Jāņos meitas un sievas iepina trejdeviņas zālītes ne tikai no pļavām un mežiem, bet arī no sava dārza.
hyui
Mans vaiņags šogad tapa no studentu neļķēm, sarkanā āboliņa, kliņģerītēm, pelašķiem un pēterpogām - gan no dārza, gan no pļavas. Tieši no tiem augiem, kuri uzrunāja it kā nejauši, it kā garāmejot, bet - nepārprotami!
Zieds, kurš vasaras pirmo pusi aprūpēts un mīļots, vasaras saulgriežos savu enerģiju kopējai atdos īpaši labi un gada īsāko nakti palīdzēs pavadīt skaisti, krāšņi un neaizmirstami!! 
Tāds, manuprāt, ir Latviskais dārzs un Latviskā dzīvesziņa. LAI TOP!!
hyui

Priecīgu līgošanu, Vineta.

* Izmantojot publicēto informāciju vai foto, lūgums norādīt atsauci www.labavide.lv un foto - Vineta Radziņa.

Komentāri