Sedzam augsni - MULČĒJAM!

Autors: Vineta Radziņa

Klāt mulčējamais laiks! Mulča - tas ir laika taupītājs, augsnes sedzējs un dārza dizaina elements. kjhl

Glīti, pareizi, estētiski nomulčēta dobe.

Lai saprastu, kas ir kas, pastāstīšu kāda  mulča mēdz būt:

1. Neorganiskā (grants, olīši, dekoratīvie akmeņi, šķembas, melnā plēve).

2. Organiskā (mizu mulča, kūdra, zāģu skaidas, sausas augu lapas, salmi, nopļauta zāle).

lop

Tonēti organiskās mulčas kalni (priežu mizas) pirms tie tiek safasēti un dodas pie pircēja un uz dārzu.

kjh

Salmu klājums sakņu dārziņā.

Pēdējā laikā ļoti populāra ir priežu mizu mulča. Tā ir ne tikai ļoti dekoratīva, bet arī pasargā augsnes virskārtu no izžūšanas, kavē nezāļu attīstību, samazina krasas temperatūras svārstības augsnes virskārtā. Priežu mizu mulča veicina bioķīmiskos procesus, mikroorganismu darbību un labas augsnes struktūras veidošanos, papildina trūdvielu saturu augsnē.

jhgt

Priežu mizu mulča

Kā un kad klāt?

Pirms uzklāt  mulču mulčējamajā platībā jāizravē visas nezāles. Pēc tam, ja augsne ir sausa, tā kārtīgi jāsalej. Kaut arī  mulča  pasargā augsni no izžūšanas, uzklāta uz sausas augsnes, tā neļaus Tev vai nokrišņu ūdenim augsni ātri saliet. 

kjl

''Svaigi'' nomulčēti dārza stādījumi.

Nelielu augu stādījumos nevajadzētu izvēlēties pašu rupjāko mulču (nebūs glīti, bet tas daļēji ir gaumes jautājums...) savukārt, jo mulča smalkāka, jo ātrāk tā sadalās. 

Mulču klāj vismaz 5–7 cm biezā slānī (jo tā rupjāka, jo slāni vēlams klāt biezāku – rupjākas mizas saguļas mazāk blīvi, un paliek spraugas nezāļu dīgšanai), un ik gadu to papildina, jo mulča pakāpeniski satrūd, kā arī to aizpūš vējš. 

Smalko mulču (humusu) veiksmīgi var izmantot augsnes ielabošanai, to iejaucot augsnē – tas nodrošina augsnes irdenumu, labu gaisa caurlaidību (it īpaši - viršaugu, rododendru, rožu stādījumos).

Uzklājot mulču, zem tās var ieklāt speciālu ģeotekstilu, kurš samazinās augsnes sajaukšanos ar mulču un kopā ar to labāk pasargās no nezāļu augšanas. Sevišķi vērts padomāt par  ģeotekstilu ierīkojot jaunu dārzu, kurā ir lielas brīvās dobju platības un tās vēl nenosedz dekoratīvie augi. 

Ar priežu mizu mulčētām dobēm (tāpat kā ar šķeldu un skaidām mulčētām) parādās nepieciešamība pēc papildus slāpekļa mēslojuma, jo tas tiek piesaistīts mulčas sadalīšanās procesiem. 

Mulčējot neapber augus! Augu apbēršana ar mulču ne tikai kavē to augšanu, bet var arī novest pie auga bojāejas, tādēļ pie pašiem augiem mulčas slānim jābūt pavisam nelielam, ne vairāk par 2 - 3 cm. Arī pārējā laikā jāuzmana, lai vējš vai ūdens nesanes pārāk daudz mulčas pie augiem.

jhgy

Tā nedari!!

Mulčēšanai var izmantot arī oļus un akmens šķembas, zem kuriem noteikti jāklāj ģeotekstils, lai ierobežotu sajaukšanos ar augsni un nezāļu augšanu, kā arī šķeldu un skaidas. Labākas ir  lapu koku skaidas, jo tām ir mazāk nevēlamu blakus procesu sadalīšanās procesā nekā skujkoku skaidām.

Mulčēšana nav ieteicama augiem, kuriem plānots ļaut izsēties (kumelītes, kresītes, gurķenes u.c.) vai augiem kuriem patīk sausa, saules sasildīta augsne (īrisiem u.c.).

Ieziemošanai mulča ir piemērota  jaunajiem stādījumiem, kuri vēl nav paspējuši iesakņoties, vecākiem augiem tas vairs nav tik būtiski.  Ja ziemā nav sniega, mulčas slānis pasargās augus no sala un straujām temperatūras svārstībām. 

Klājot mulču ieziemošanai (parasti kūdru) vēlu rudenī, jāsagaida neliels sals (no -2 līdz -3 grādiem), jo uz mirtas zemes mulču nedrīkst likt – augi var izsust.

Kūdras vietā var izmantot smalku šķeldu, piemēram, rozēm.

Var likt arī mizu mulču, bet tas var izvērsties par diezgan dārgu pasākumu. 

Ja nav nekāda speciālā mulčēšanas materiāla, augu aizsargājamās daļas pirms ziemas var apraust kaut vai ar augsni...

Par mēslošanu – mēslošanas līdzekļus var  uzbērt ap augu virs mulčas. Ļoti ērti izmantot ilgstošas iedarbības mēslošanas līdzekļus, kas nodrošina augus ar vajadzīgajām barības vielām visā augšanas periodā. Šie mēslošanas līdzekļi pakāpeniski šķīst, atbrīvojot nelielu daudzumu barības elementu, kas kļūst pieejami augu saknēm. 

jkop

Veiksmīgi, Vineta.

* Izmantojot publicēto informāciju vai foto, lūgums norādīt atsauci  www.labavide.lv 

Komentāri