Darbs. Balts. Puķes.

Autors: Vineta Radziņa

Darba nedēļa iet uz galu. Pienākumu un ideju realizācijas ritenis iegriezies ne pa jokam. Tas ir labi. Sanācis, ka pašlaik top projekti gan baznīcām, gan muižu parkiem, gan pilsētu piemiņas laukumiem, gan privātām lauku mājām...un ja galvā dzīvo ap desmit dārzu projektu, kuri ir dažādās gatavības stadijās...reizēm gribas uz mirkli padarboties ar rokām, sajust zemi, augus. Tvert mirkli. Tā arī šodien darīju. Stādīju puķes. Savas. Baltas. Tikai baltas. Būs man balti akcenti - pie ieejas durvīm, uz dārza galda, uz terases, uz balkona. Būs.gtyu

Nu, ar ko tad sākt? Izvēlēties, kur ko stādīt. Ja kādā puķu podā jau aug pavasara puķes, piemēram, atraitnītes, tām laiks teikt ''paldies'' un veikt maiņu.

gtyu

Lai galarezultāts būtu gana veiksmīgs, pirms stādīšanas darbiem nebūtu slikti sagatavot zemi, lejkannu, lāpstu, cimdus utt. Jā, un augus, protams, arī. Man daļa ir pirkta, bet daļa pašas audzēta.

hyui

 Kā pirmo stādīju podu ar kalocefaliem.

kas

Tiem būs augt uz dārza galda. Kā tādai visas vasaras puķu vāzei.

hyui

Tāds ir mans kalocefalu pods. Vienkāršs un izturīgs. Nekā lieka, nekā.

Tālāk būs puķu podi, kuros augi augs juku jukām, bet ar domu, ka katrā būs kāds garumā audzējs, kāds kuplumā gājējs un kāds uz leju slīdētājs.

hyui

Pelargonija. Skaista. Balta.

Atklāšu mazu noslēpumu: lai šī ātrāk sakuplotu un bagātīgi raisītu ziedpumpurus, vēlams izlaust paziedējušos ziedkātus. Kā? Skaties. Tā:

gtyu

Paņem paziedējušo ziedkātu rokā, pieturi pašu puķes stumbru un lauz, kāts notrūks tur, kur piestiprinājies pie stumbra. Nevajag griezt, plēst un citādi mocīties. Vienkārši  -lauz!

gtyu

Ko vēl es šodien stādīju? Sīkziedu samtenes, eiforbijas, krustaines.

gtyu

Eiforbija.

Ko pēc tam, kad puķes sastādītas? Var jau nest uz patstāvīgo mītnes vietu, bet es saliku uz kādu brīdi siltumnīcā. Šodien tikkk auksts vējš...

gtyu

Šai podā draudzīgi sadzīvo pelargonija, kura būs garākā šai kompānijā, krustaine, kura dos apjomu un sudrabainu krāsu, bet uz leju plūdīs lobēliju košais sīkziedu baltums.

Jā, pie ieejas durvīm tomēr kādu podu noliku. Ieejai vienmēr jābūt gana glītai :)

GTYU

Te kopā mīt kalocefals, eiforbija, pelargonija un Baltijas efeja, kura ir nemainīgais lielums šai podā (pavasaros tā dala podu ar dzeltenām atraitnītēm).

hyui

Man šķiet, ka projektēt dārzu, skvēru vai parku var iepazīstot vidi, zemi, augus, parunājot ar tiem, esot uz ''Tu''. Tā teikt - nolaižoties līdz zemes/dobes līmenim. Dabā nedarbojas sausi likumi, regulas un norādījumi. Augi, zeme ir jāsajūt - kā savs dārzs, tā pasūtītāja. Jāsajūt!

Veiksmīgi, Vineta.

* Izmantojot publicēto informāciju vai foto, lūgums norādīt atsauci www.labavide.lv un foto - Vineta Radziņa.

Komentāri