PRIEDE
Autors: Vineta Radziņa
Ir man viena slepena mīlestība. Un jau sen. Nolēmu atzīties. Un tieši šodien. Tā ir mīlestība uz priedēm. Tie ir mani mīļākie koki. Vienalga kādā ''izpildījumā''(augstumā, platumā, krāsā). Kāpēc? Bija man neskaidrība šai sakarā. Un tad, reiz staigājot pa Aizupes muižu un parku, to pašu, kur reiz bija Meža tehnikums, atcerējos, kā mamma stāstīja – esot mani mazu nolikusi zem priedēm spēlēties, kamēr pati mācījusi audzēkņus kokaudzētavā (viņa pasniedza meža kultūras*). Te arī, iespējams, slēpjas mana patika uz muižām, mežsaimniecību, dendroloģiju un, konkrēti – priedēm. Tātad, šodien par priedēm:
Parastās piedes CV:
- Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
- Parastās priedes /Pinus sylvestris/ ir mūžzaļi, sveķiem bagāti liela izmēra koki.
- Parastās priedes lapas, kā jau kailsēklim, pārveidojušās par adatveidīgām skujām. Skujas ir lineāras, ar sveķu ailēm, 3–8 cm garas, tās aug pa divām īsvasas galā un uz koka aug vairākus gadus ( PRIEŽU SKUJU MAIŅA).
- Priedes koksne ir sveķaina. Mizai raksturīga zvīņveida lobīšanās, stumbra apakšdaļā miza ir krevaina, pelēkbrūna, bet augšdaļā gluda, sarkanbrūna.
- Pazīstamas 105 līdz 125 priežu sugas, kas aug Ziemeļu puslodē līdz pat polārajam lokam. Siltāka klimata joslās tās aug kalnos, bet mērenā un aukstā klimatā veido plašus mežus. Latvijā vienīgā savvaļas priežu suga ir parastā priede, tā ir visizplatītākā koku suga – priežu audzes veido 46 % no visām audzēm Latvijas mežos.
- Latvijā introducētas vēl vismaz 13 priežu sugas.
Te par dažām, kuras man šķiet sevišķi tīkamas:
- Kalnu priede /Pinus mugo/.
Augstums: 1,5-4m. Platums: 2m.Vainags- izplests, pacils, izlocītiem stumbriem. Skujas- tumši zaļas, pušķos pa 2.
Samērā ātraudzīga, vēja izturīga. Vislabāk aug pietiekami valgās, irdenās smilts augsnēs. Saulmīle.
Kalnu priedei vēlams VEIDOT VAINAGU. Atkarībā no iecerētās dārza idejas, plāna un vēlmēm.
Glīta ir šķirne Winter Gold'. Dzeltenā skuju krāsa ir skaists akcents dārzā ziemas laikā...
- Eiropas ciedru priede / Pinus cembra/.
Augstums: 16m. Platums: 4m. Vainags: plati olveida, zarains. Skujas: zaļas, pušķos pa 5. Augļi: čiekuri.
Vai zināji:
Čiekuros ir lielas, aptuveni 0,5-1 cm lielas, ēdamas, ļoti vērtīgas (ārstnieciskas) sēklas, ko nepareizi sauc par ciedru riekstiem.
Raugi, tāds tas čiekurs izskatās...
- Benksa priede /Pinus banksiana/.
Augstums: 14m. Platums: 3m.Vainags: neregulārs, zarains. Skujas: zaļas, pa 2. Augļi: čiekuri.
Un arī šī, ar it kā izlocītām, ielokotām skujām man šķiet skaista.
Vai zināji:
Benksa priede savu nosaukumu ieguvusi par godu britu naturālistam un augu vācējam Džozefam Benksam. Viņš savulaik strādāja KARALISKAJĀ BOTĀNISKAJĀ DĀRZĀ KJŪ /KEW/.
- Un kā tad bez Veimutpriedes /Pinus stobus/. Šai priedei manā sirdī ir īpaša vieta. Nopietni. Ja ir kāds augs pie kura varu būt stundām ilgi, tad tā ir Veimutpriede...
Augstums: 25m. Platums: 10m. Vainags: konisks. Skujas: zilganzaļas, 5-10cm garas, pušķos pa 5, tievas, mīkstas. SKAISTAS!!!!. Augļi: čiekuri, aptuveni 13cm gari, 8 cm plati.
Šie čiekuri izcili DEKORIEM, noskaņai. Sajūtai.
Veimutpriede kompānijā ar lapegli.
Mazāka variācija - šķirne 'Fastigiata'. Vainags kolonveida, skujas zilganas.
Šķine 'Pendula'. Augstums atkarīgs no piesiešanas augstuma. Nokarena forma.
Vai šķirne 'Minima'. Augstums – 1,2m, platums-1,2m. Lēnaudzīga.
Mežaudzēs priedes sāk ražot sēklas 30-40 gadu vecumā, bagātīgi priedes zied ik ap 3–4 gadiem, atkarībā no meteoroloģiskiem apstākļiem. Ziedēšana notiek pavasara otrā pusē: maijā – jūnija sākumā.
Priedei piemīt augstas pielāgošanās spējas, tā spēj dzīvot gan kūdrainās purvu augsnēs, gan nabadzīgās smilts augsnēs. Priede ir izteikts saulmīlis, tāpēc sauli mīlošā koka stumbri parasti tiecas augšup.
Ar ko priedes stādīt kopā? Ar tiem, kuri mīl līdzīgu augsni (skābu) – skujeņiem, rododendriem, ĒRIKĀM un VIRŠIEM.
Vai šogad ir plānā apmeklēt /apskatīt BABĪTES RODODENDRUS? Tur priežu un rododendru saskaņu var vērot un priecāties pilnā mērā....
Vai zināji, ka:
Baltijas reģiona priedei raksturīgi īpaši taisni stumbri, samērā šaurs piramīdas vainags, tievi zari un kvalitatīva koksne. Šo īpašību dēļ jau 17. un 18. gadsimtā no Latvijas caur Rīgas ostu uz daudzām zemēm izveda augstas kvalitātes priedi, kuru tirgotāji nodēvēja par Rīgas priedi un kuģu būvētāji visur daudzināja kā izcilu ''mastu priedi''.
Veiksmīgi, Vineta.
*meža kultūra (lat. cultura kopšana, apstrādāšana, audzināšana) — mācība par meža (kokaugu) stādīšanu, kopšanu, audzēšanu. No seklas līdz iestādīšanai sagatavotā izcirtumā. Un tas viss - saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.