Trīs latviskie.

Autors: Vineta Radziņa

Gribu  LATVISKU DĀRZU. Gribu augus, kuri aizsargā...pie omītes bērnībā bija, gribu arī savā dārzā. Šīs vēlmes bieži izskan pasūtot privātdārzu  projektus. Nu tad - kuri augi raksturīgi latviskam, omītes dārzam un kāpēc?

ptee

Šoreiz par ''plikiem faktiem''. Omītes un pirms viņām viņu omītes bija stipri racionālas sievas. Viņas neaudzēja augus vienīgi smukumam. Tie bija augi, kurus varēja izmantot veselībai, virtuvei, mājas aizsardzībai un tikai tad nāca ''košums acij''. Šoreiz par trim nepārspētiem līderiem:

1.KADIĶIS /Juniperus communis/

Kadiķis ir spēcīgs, mūžzaļš augs. Mūsu senči  kadiķi uzskatīja par  mūžīgās dzīvības simbolu. Kāpēc? Droši vien tāpēc, ka tas var sasniegt pat 600 gadu vecumu. Aug lēnām, ir sīksts, pelēkzaļš krūmiņš, bet kas par izturību...

  • Senos laikos zināja, ka ziemā pirtīs jāperas ar kadiķu skuju slotiņām, jo kadiķis vasarā caur skuju adatām uzņem saules enerģiju, bet  ziemā to atdod. Ja vēl laužot zariņus ap  pilnmēness laiku,  tad tajos esot  gan saules, gan mēness spēks. Pirms tam slotiņa jānoplaucē karstā ūdenī.
  • Kadiķa zaru kvēpināšana istabā var palīdzēt dažādu vīrusu slimību laikā, jo tā dūmi iznīdē baktērijas, pelējuma sēnītes, un kas par smaržu!
  • Un kur tad kulinārija... Izcils sanāk medījuma cepetis ar kadiķogām. Un kadiķogu degvīns! Mūsdienās  to pazīst ar nosaukumu  ‘’džins’’. Džins ir graudu destilāts, kuram pievieno viskautko, bet pamatkomponents ir kadiķogas.

Tāpēc arī senais latvietis to stādīja  pie mājas ieejas. Mūsdienās ir uzselekcionētas daudz un dažādas šķirnes. Es iesaku parastā kadiķa šķirni ‘Stricta’. Tai ir skaista piramidāla forma, koša krāsa. Efektam var veidot vertikāla akcenta grupu no trīs vai pieciem kadiķiem.

tp1

Skujeņu stādījums kokaudzētavā 'Baltezers'. Trīs zaļganie ''stabiņi'' - kadiķi 'Stricta'. 

Protams, kadiķis ir stādāms arī toveros uz balkona, terases. Kā jau minēju – tas ir sīksts un izturīgs.

2.DIEVKOCIŅŠ /Artemisia abrotanum/

Latvieša sētā ienācējs, jo savvaļā tas sastopams Dienvideiropā, kaut arī man šķiet – nu kur vēl latviskāku...Vasarzaļš krūms, sasniedz aptuveni 1m augstumu. Vidzemē mēdz apsalt. Garšo stirnām. Neatkārtojamas,  pelēkzaļi dūmakainas krāsas īpašnieks.

pt6

  • Mūsu senči dievkociņu stādīja pie ārdurvīm,  pie pirts, pagraba un klēts. Kāpēc? Tas varētu būt saistīts ar dievkociņa izmantošanu  dzimtenē, mūsu senči zināšanas pārņēma un prata izmantot. Francijā un Vācijas dienvidos  dievkociņa zariņus kāra drēbju skapjos. Tie palīdzēja atbaidīt kodes un blusas. Pat vārds "garderobe" ir viens no dievkociņa nosaukumiem franču valodā... Dievkociņš ir arī laba piedeva pirtsslotām.
  • Bioloģiskajā lauksaimniecībā dievkociņa zariņus var lietot kaitēkļu atbaidīšanai. Tos, sīki sagrieztus, izkaisa starp kāpostu, sīpolu, burkānu un  biešu vagām.
  • Franči dievkociņa lapiņas pievienoja cūkas un putnu gaļas ēdieniem. Dievkociņu sauc arī par citronvērmeli.  Tā lapiņas var pievienot biezpienam, uzkodu un čipsu mērcītēm, kuras gatavotas no krējuma un majonēzes.

pt3

Dievkociņš garšaugu dārzā. Vēl ''kompānijā'' rozmarīns, lavanda, izops.

3.PĪLĀDZIS /Sorbus aucuparia/

Latvijā savvaļā aug viena pīlādža suga. Tas ir 10-15 m augsts koks. Kurzemes piekrastē sastopamas vēl četras, kas tiek uzskatītas gan par savvaļā esošām, gan par dārzbēgļiem*. 
  • Mūsu senči uzskatīja, ka pīlādzis ir mājas sargs, mošķu aizbaidītājs, zibens spēriena novērsējs. Senāk pīlādzi stādīja mājas pagalmā, tā zarus kāra pie ieejas namā. Jā, arī es  ticu, ka Līgo dienā līdz 12.00 jāpaspēj pīlādzis no meža atvest un tā zariņi jāsaliek pie visām mājas ārdurvīm - pret raganām...nopietni!
  • Pīlādžu ogas satur A, P un C vitamīnus, rūgtvielas un ēteriskās eļļas, kā arī organiskās skābes – ābolskābi, citronskābi, tāpēc tās ir efektīvs līdzeklis cīņai ar klepu un aizsmakumu un pīlādžu zari pirtsslotās – nu kas var būt labāks par to....
  • No pīlādžu ogām var gatavot želejas, džemus, vīnus. Pīlādžu ogas izmanto matu veselības uzlabošanai. Jā, manu rudens puķu kompozīciju nemainīgi favorīti ir virsis+pīlādžogas. 

pt7

Arī jahta un pīlādzis nav slikts salikums, vai ne? Pāvilostas jahtklubs.

Var mēģināt iegūt trīs vienā: stādi ēdamo pīlādzi un prieks būs acij, vēderam un arī putniem. 

Kuras šķirnes?

  • 'Alaja Krupnaja' – ogas lielas, tumšsarkanas, sulīgas, saldskābas ar vieglu rūgtenumu, var izaugt līdz 7m augsts, šķirnei augsta ziemcietība, bagātīga raža, augļi ienākas septembrī.
  • 'Burka'- ogas ir divas reizes lielākas kā parastajam pīlādzim, sarkanas, saldskābas, koks līdz 2m augsts, sāk ražot 2 – 3 gadā pēc stādīšanas, ražo katru gadu.

pt8

'Burka'

  • 'Conzentra' –  oranžsarkanas, ar biezu mizu, saldeni skābas bez rūgtuma, koks 3,5m augsts. Ziemcietība laba, ogas garšīgas uzlējumos, gatavas  augustā.

Ja vēlies, lai ēdamais pīlādzis arī ražotu, tad iestādi vismaz divus pīlādzēnus ar  attālumu, kurš nav  lielāks par 3m.

Vienvārdsakot: secinājums par latvisko dārzu -  ''Sargā sevi pats, un Dievs tevi sargās.''

/Latviešu tautas sakāmvārds/

* Dārzbēgļi: no citām zemēm ievesti kultūraugi – lauksaimniecības un dekoratīvie augi, kuri pāriet savvaļā. Var augt un vairoties bez cilvēka palīdzības.

Veiksmīgi, Vineta.

* Izmantojot publicēto informāciju vai foto, lūgums norādīt atsauci  www.labavide.lv un foto - Vineta Radziņa

Komentāri